Pagrindinis » Vispārējā prakse » Tukša seglu sindroms, kas tas ir, simptomi un ārstēšana

    Tukša seglu sindroms, kas tas ir, simptomi un ārstēšana

    Tukšu seglu sindroms ir reti sastopami traucējumi, kuros ir galvaskausa struktūras kroplība, kas pazīstama kā turku segls un kurā atrodas smadzeņu hipofīze. Kad tas notiek, šī dziedzera darbība mainās atkarībā no sindroma veida:

    • Tukša seglu sindroms: notiek, ja seglu piepilda tikai ar cerebrospinālajiem šķidrumiem, un hipofīze atrodas ārpus parastās vietas. Tomēr dziedzera darbība netiek ietekmēta;
    • Daļēji tukša seglu sindroms: segls joprojām satur daļu hipofīzes, tāpēc dziedzeris var nonākt saspiestā stāvoklī, kas ietekmē tā darbību.

    Šis sindroms ir biežāk sastopams pacientiem ar hipofīzes audzēju, kuriem ir veikta staru terapija vai kuriem ir veikta operācija, lai noņemtu daļu no hipofīzes, tomēr tas var parādīties arī no dzimšanas, jo hipofīze tiek saspiesta ar cerebrospinālo šķidrumu..

    Tukša seglu sindroms reti rada komplikācijas, un tāpēc vairumā gadījumu ārstēšana nav nepieciešama. No otras puses, daļēji tukšu seglu gadījumi ir labi jānovērtē.

    Tukšu seglu sindroma simptomi

    Daudzos tukšu seglu sindromu gadījumos simptomu nav, un tāpēc cilvēks spēj dzīvot pilnīgi normālu dzīvi. Tomēr, ja segls ir daļēji tukšs, biežāk parādās simptomi, kas dažādiem cilvēkiem var ievērojami atšķirties..

    Tomēr daži simptomi, kas šķiet biežāki, ir:

    • Biežas galvassāpes;
    • Redzes izmaiņas;
    • Pazemināts libido;
    • Pārmērīgs nogurums;
    • Augsts asinsspiediens.

    Tā kā tas parasti neuzrāda simptomus, šo sindromu parasti identificē kārtējos eksāmenos, kas tiek veikti, lai identificētu citas problēmas, piemēram, tomogrāfiju vai MRI.

    Kā apstiprināt diagnozi

    Diagnozi parasti veic neirologs, novērtējot minētos simptomus, kā arī analizējot diagnostiskos testus, piemēram, datortomogrāfiju un magnētiskās rezonanses attēlveidošanu..

    Tukšo seglu sindroma ārstēšana

    Tukšo seglu sindroma ārstēšanā jāvadās endokrinologam vai neirologam, taču parasti to sāk tikai tad, ja persona izrāda, piemēram, svarīgu hormonu samazināšanas simptomus. Šajos gadījumos tiek veikta hormonu aizstāšana, lai nodrošinātu normālu hormonu līmeni organismā.

    Smagākajos gadījumos, piemēram, hipofīzes audzējs, var būt nepieciešama operācija, lai noņemtu skarto hipofīzes daļu un uzlabotu tās darbību.