Hanharta sindroms

Hanharta sindroms ir ļoti reta slimība, kurai raksturīga pilnīga vai daļēja roku, kāju vai pirkstu neesamība, un šis stāvoklis vienlaikus var rasties uz mēles..

Hanharta sindroma cēloņi ir ģenētiski, lai gan faktori, kas izraisa šo indivīda gēnu izmaiņu parādīšanos, nav izskaidroti.

A Hanharta sindroms nav izārstējams, tomēr plastiskā ķirurģija var palīdzēt izlabot ekstremitāšu defektus.

Hanharta sindroma attēli

Hanharta sindroma simptomi

Galvenie Hanharta sindroma simptomi var būt:

Daļējs vai pilnīgs pirkstu vai kāju trūkums;
Deformētas rokas un kājas, daļēji vai pilnīgi nav;
Maza vai deformēta mēle;
Maza mute;
Mazs žoklis;
Zods ievilkts;
Plāni un deformēti nagi;
Sejas paralīze;
Apgrūtināta rīšana;
Nav sēklinieku nolaišanās;
Garīgā atpalicība.

Parasti bērna attīstību uzskata par normālu, un indivīdiem ar šo slimību ir normāla intelektuālā attīstība, viņi spēj normālu dzīvi fizisko iespēju robežās..

Hanharta sindroma diagnoze to parasti veic grūtniecības laikā, izmantojot ultraskaņu un novērtējot pazīmes un simptomus, ko rada zīdainis.

Hanharta sindroma ārstēšana

Hanharta sindroma ārstēšanas mērķis ir labot bērnā esošos defektus un uzlabot viņa dzīves kvalitāti. Tas parasti ietver speciālistu grupas līdzdalību no pediatriem, plastisko ķirurgu, ortopēdu un fizioterapeitu, lai novērtētu katra šī gadījuma skartā bērna gadījumu..

Problēmas, kas saistītas ar mēles vai mutes defektiem, var novērst, izmantojot operāciju, protēžu uzlikšanu, fizioterapiju un runas terapiju, lai uzlabotu košļājamo, rīšanas un runas.

Roku un kāju defektu ārstēšanai var izmantot roku, kāju vai roku protezēšanu, lai palīdzētu bērnam kustēties, kustināt rokas, kaut ko uzrakstīt vai satvert. Fizioterapija, lai palīdzētu bērniem iegūt motoriku, ir ļoti svarīga.

Ģimenes un psiholoģiskais atbalsts ir svarīgs bērna attīstībā.