Pagrindinis » Psiholoģiskie traucējumi » Kā noteikt un ārstēt paātrinātas domāšanas sindromu

    Kā noteikt un ārstēt paātrinātas domāšanas sindromu

    Paātrinātā domāšanas sindroms ir izmaiņa, ko identificējis Augusto Kurijs, kurā prāts ir domu pilns, visu nomodā pavadīto laiku ir pilnībā piepildīts, kas apgrūtina koncentrēšanos, palielina satraukumu un nolieto fizisko veselību. un garīgo.

    Tādējādi šī sindroma problēma nav saistīta ar domu saturu, kas parasti ir interesantas, kultivētas un pozitīvas, bet gan ar to daudzumu un ātrumu, ar kādu tās notiek smadzenēs..

    Šis sindroms parasti rodas cilvēkiem, kuriem jābūt pastāvīgi uzmanīgiem, produktīviem un pakļautiem spiedienam, un tāpēc tas ir izplatīts vadītājiem, veselības aprūpes speciālistiem, rakstniekiem, skolotājiem un žurnālistiem. Tomēr tika novērots, ka pat bērni ir pierādījuši šo sindromu.

    Galvenie simptomi

    Personas ar paātrinātas domāšanas sindromu galvenās pazīmes ir:

    • Trauksme;
    • Koncentrēšanās grūtības;
    • Ja maza atmiņa bieži tiek zaudēta;
    • Pārmērīgs nogurums;
    • Grūtības aizmigt;
    • Viegla aizkaitināmība;
    • Nespēja pietiekami atpūsties un pamosties nogurusi;
    • Nemiers;
    • Neiecietība, kas jāiznīcina;
    • Pēkšņa garastāvokļa maiņa;
    • Pastāvīga neapmierinātība;
    • Psihosomatiski simptomi, piemēram: galvassāpes, muskuļu sāpes, matu izkrišana un gastrīts, piemēram.

    Turklāt bieži ir arī uzskats, ka 24 stundas diennaktī nav pietiekami, lai izdarītu visu, ko vēlaties.

    Šie simptomi ir raksturīgi studentiem, kuri daudzas stundas dienā pavada klasē, un darbiniekiem, kuri vienmēr cieš no spiediena, lai meklētu labākus rezultātus un tiktu atzīti par labākajiem savā darba jomā..

    Šis sindroms kļūst arvien izplatītāks, jo laikrakstos, žurnālos, televīzijā, sociālajos tīklos un viedtālruņos pieejamais stimulu un informācijas daudzums ir ļoti liels un visu laiku bombardē smadzenes ar informāciju. Tā rezultāts ir tāds, ka papildus tam, ka prātā ir liels informācijas daudzums, domāšana ir kļuvusi arvien paātrināta, padarot grūtāku emociju pārvaldību, kas saistīta ar katru situāciju..

    Skatiet 7 padomus, kā kontrolēt nemieru un dzīvot labāk

    Kā tiek noteikta diagnoze

    Šī sindroma diagnozi veic psihologs vai psihoanalītiķis, pamatojoties uz simptomiem un ziņojumiem par anamnēzi, ko persona uzrāda, taču persona var arī atbildēt uz anketas jautājumiem, lai palīdzētu ātrāk noteikt šo sindromu..

    Kā ārstēt paātrinātas domāšanas sindromu

    Ārstēšana pret paātrināta domāšanas sindromu jāvada specializētam speciālistam, piemēram, psihologam vai psihiatram. Bet parasti tas tiek darīts ar dzīves paradumu pielāgošanu, un dienas laikā vajadzētu mēģināt iekļaut vairākus pārtraukumus, veikt biežas fiziskas aktivitātes vai iekļaut mazus mirkļus, lai klausītos mūziku vai lasītu grāmatu, nedomājot par citām aktivitātēm..

    Ieteicams arī izvairīties no garām darba stundām, veicot ar darbu saistītus darbus tikai darba laikā, kā arī biežāk ņemot īsus atvaļinājumus. Labs padoms ir tā vietā, lai izmantotu mēneša atvaļinājumu, un cilvēks var izmantot 4 vai 5 atvaļinājuma dienas ik pēc 4 mēnešiem, jo ​​tādā veidā ir vairāk laika atpūsties un atslēgt prātu no darba un mācību uzdevumiem..

    Šeit ir daži padomi, kā cīnīties ar stresu un atpūsties pēc darba.

    Visvairāk ieteiktie līdzekļi

    Zāles, kuras psihiatrs var norādīt, lai palīdzētu pārvaldīt paātrinātas domāšanas sindromu, ir anksiolītiskie līdzekļi, kas cīnās ar trauksmi, un antidepresanti, ja ir saistīta depresija..

    Bet ar medikamentu lietošanu vien nepietiek, un tāpēc ir nepieciešamas regulāras konsultācijas ar psihoterapeitu, lai cilvēks zinātu, kā efektīvāk pārvaldīt savas emocijas un kontrolēt domas. Ir vairākas stratēģijas, kuras psihologi un psihiatri var izmantot šī mērķa sasniegšanai, taču daži padomi, kas var palīdzēt personai labāk kontrolēt domas un emocijas, ir norādīti zemāk.

    Padomi, kā cīnīties ar šo sindromu

    • Mācieties vai strādājiet ar relaksējošu fona mūziku, mazā skaļumā, bet pietiekami, lai tiktu sadzirdēts un izbaudīts. Dabas skaņas un klasiskā mūzika ir labi mūzikas stilu piemēri, kas palielina koncentrēšanos un ienes prātā miera un rāmuma sajūtu;
    • Atsevišķi līdz 3 reizes dienā, lai ievadītu sociālos tīklus, un ne vienmēr ir tiešsaistē vai ik pēc 5 minūtēm apmeklē sociālos medijus, lai dienas laikā izvairītos no pārmērīgas informācijas un prāta stimulēšanas;
    • Runājot klātienē ar draugiem, pakļaujot jūtām un pastāstiet par savām uzvarām un sakāvēm, jo ​​tas humanizē attiecības un padara tās stiprākas un izturīgākas, jo tiek vairāk novērtēts nekā virtuālā realitāte, kas var ieslodzīt prātu.

    Kā šis sindroms ietekmē veselību

    Paātrinātas domāšanas sindroms ir ļoti kaitīgs prātam, jo ​​tas kavē tādu būtisku prasmju attīstību kā radošums, inovācijas, pārdomas un pat vēlme turpināt mēģināt, nepadoties, radot hronisku satraukumu un ilgstošu neapmierinātību..

    Turklāt šajā sindromā smadzenes bieži bloķē atmiņu, lai varētu mazāk domāt un ietaupīt vairāk enerģijas, tāpēc bieži notiek atmiņas zudumi, kas rodas arī tāpēc, ka smadzenes tērē muskuļiem rezervēto enerģiju, izraisot pārmērīgu sajūtu fiziska un emocionāla noguruma sajūta.

    Personai ar paātrinātas domāšanas sindromu ir grūtības sevi nostādīt otra vietā un viņš nepieņem ieteikumus, pastāvīgi uzspiežot savas idejas, turklāt tam ir grūtības pārdomāt pirms darbības. Viņai ir arī grūtāk tikt galā ar zaudējumiem un atzīt savas kļūdas, pārdomājot tās.