Pagrindinis » Vispārējā prakse » Kas ir Valsalva manevrs, kādam nolūkam tas paredzēts un kā to izdarīt

    Kas ir Valsalva manevrs, kādam nolūkam tas paredzēts un kā to izdarīt

    Valsalva manevrs ir paņēmiens, kurā turat elpu, turot degunu ar pirkstiem, un tad ir nepieciešams piespiest gaisu, izmantojot spiedienu. Šo manevru var veikt viegli, bet cilvēkiem, kuriem ir spiediens acīs un ir problēmas ar tīkleni, šāda veida pārbaude nav jāveic. Dažos gadījumos šo manevru var pieprasīt sirds izmeklēšanas laikā, lai novērtētu sirds mazspēju vai sirds murmu klātbūtni..

    Šis manevrs tiek plaši izmantots situācijās, kad auss ir aizbāzts, jo tas atvieglo gaisa aizplūšanu caur ausīm, atvieglojot aizsērēšanas sajūtu, un to var izmantot arī, lai palīdzētu novērst sirds problēmas, piemēram, kambara tahikardiju, piemēram, jo ​​tas palīdz relaksācijā sirdī, palīdzot regulēt sirdsdarbību. Uzziniet vairāk par ventrikulāru tahikardiju un kā to ārstēt.

    Kam tas domāts

    Valsalva manevrs ir tests, ko veic, izmantojot spiedienu, ko rada elpas aizturēšana un gaisa izspiešana, un to var izmantot vairākās situācijās, piemēram:

    • Novērtējiet sirds mazspējas rašanos;
    • Sirds murmu identificēšana;
    • Apgrieztas sirds aritmijas;
    • Atklājiet asiņošanas punktus pēc vairogdziedzera operācijas;
    • Veicinoša varikoceles un trūces diagnostika.

    Šajā manevrā izmantotā tehnika var palīdzēt atbloķēt ausi gadījumos, kad ir sajūta, ka tiek bloķēta, lidojuma laikā, īpaši pacelšanās vai nosēšanās laikā. Veselības problēmu diagnosticēšanai šis manevrs jāveic tikai laboratorijā, veicot pārbaudi un ārsta uzraudzībā.

    Kā tas būtu jādara

    Lai veiktu Valsalva manevru, vispirms jāpaliek sēdus vai guļus, dziļi elpojot, un tad ir jāaizver mute, ar pirkstiem jāspiež deguns un jāizspiež gaiss, neļaujot tam izbēgt. Pārbaudes beigās spiediens jāuztur 10 līdz 15 sekundes.

    Šī manevra veikšanai izmantotā tehnika ir līdzīga ikdienas situācijām, piemēram, piespiešana evakuēties vai pūšaminstrumenta, piemēram, saksofona, spēlēšana.

    Valsalva manevra fāzes

    Valsalva manevrs palīdz mainīt sirdsdarbības problēmas, piemēram, aritmijas, un daži sirds murmuļi ir labāk dzirdami, jo tehnikas laikā ķermenī notiek izmaiņas, kas ir sadalītas četrās fāzēs:

    • I fāze: spiediena sākums, ko izraisa elpas aizturēšanas akts, izraisa īslaicīgu asinsspiediena paaugstināšanos, jo šajā brīdī notiek asiņu iztukšošana no lielajām vēnām, samazinot asiņu cirkulāciju plaušās;
    • II fāze: spiediens krūšu iekšpusē izraisa asiņu atgriešanos sirdī, saglabājot asinsspiediena pazemināšanos, bet ar sirdsdarbības ātruma palielināšanos;
    • III fāze: tas ir brīdis, kad tiek pabeigts manevrs, krūšu muskuļiem atslābstot un asinsspiedienam nedaudz pazeminoties;
    • IV fāze: šajā posmā asinis parasti atgriežas sirdī, regulējot asins plūsmu un asinsspiediens nedaudz paaugstinās.

    Šīs fāzes notiek ātri un nav viegli novērojamas, veicot manevru, taču testa rezultāti ir jūtami, īpaši, ja cilvēkam ir tendence uz hipotensiju, kas ir zema spiediena virsotnes. Skatiet, kā rīkoties, ja spiediens ir zems.

    Kādi ir riski?

    Valsalva manevrs nav indicēts cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar tīkleni, kas ir acs slānis, kā arī cilvēkiem ar acs lēcu implantiem, paaugstinātu acs iekšējo spiedienu vai iedzimtu sirds slimību, jo asinsspiediena izmaiņas laikā manevra veikšana var pasliktināt šo apstākļu ainu.

    Turklāt, veicot Valsalva manevru, var rasties sāpes krūtīs, nelīdzsvarot sirdsdarbība un izraisīt vasovagālas sinkopes epizodes, kam raksturīgs pēkšņs samaņas zudums un ģībonis. Uzziniet vairāk, kas ir vazovagālā sinkope un kā ārstēt.