Kad tas notiek un kā identificēt Alcheimera slimību jauniešiem

Alcheimera slimība ir demences sindroma veids, kas izraisa deģenerāciju un progresējošus smadzeņu darbības traucējumus. Simptomi parādās pakāpeniski, sākotnēji ar atmiņas traucējumiem, kas var progresēt līdz garīgam apjukumam, apātijai, garastāvokļa maiņai un grūtībām veikt ikdienas uzdevumus, piemēram, ēdiena gatavošanu vai, piemēram, rēķinu apmaksu.

Šī slimība ir biežāk sastopama gados vecākiem cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, tomēr tā ir iespējama jaunākiem pieaugušajiem. Kad šī slimība skar jauniešus, šo slimību sauc par agrīnu Alcheimera jeb ģimenes slimību, kas ir reti sastopama slimība, un tā notiek tikai ģenētisku un iedzimtu iemeslu dēļ, un tā var parādīties pēc 35 gadu vecuma. Labāk izprotiet, kādi ir Alcheimera slimības cēloņi un kā diagnosticēt.

Alcheimera slimības simptomi jauniešiem

Alcheimera slimības simptomi ir progresējoši, tas ir, tie parādās pakāpeniski. Tādējādi sākotnējās pazīmes un simptomi ir smalki, bieži vien nemanāmi, bet mēnešos vai gados tie pasliktinās.

Sākotnējie simptomi	Progresējoši simptomi
Aizmirstot to, kur glabājāt objektus;	Garīgs apjukums;
Grūtības atcerēties cilvēku vārdus, adreses vai numurus;	Sakot bezjēdzīgas lietas;
Glabājiet objektus neparastās vietās;	Apātija un depresija;
Aizmirstiet svarīgus notikumus;	Biežas kritieni;
Grūtības orientēties laikā un telpā;	Koordinācijas trūkums;
Grūtības veikt aprēķinus vai vārdu pareizrakstību;	Urīna un fekāliju nesaturēšana;
Grūtības atcerēties darbības, kuras jūs bieži darījāt, piemēram, ēdiena gatavošana vai šūšana.	Grūtības ikdienas pamatdarbībās, piemēram, dušā, iet uz vannas istabu un sarunāties pa tālruni.

Ir svarīgi atzīmēt, ka viena vai dažu šo simptomu klātbūtne neapstiprina Alcheimera klātbūtni, jo tie var notikt citās situācijās, piemēram, cilvēkiem ar trauksmi un depresiju, piemēram, kuriem nepieciešama konsultācija ar neirologu, geriatru vai ģimenes ārstu novērtēt iespējas. 

Ja jums ir aizdomas, ka šī slimība varētu būt ģimenes loceklim, veiciet šādu pārbaudi:

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10

Ātrais Alcheimera tests. Veikt pārbaudi vai uzzināt, kāds ir jūsu risks saslimt ar šo slimību.

Sāciet pārbaudi Jūsu atmiņa ir laba?

• Man ir laba atmiņa, kaut arī ir nelielas aizmāršības, kas netraucē manu ikdienas dzīvi.
• Dažreiz es aizmirstu tādas lietas kā jautājums, ko viņi man uzdeva, es aizmirstu saistības un to, kur atstāju atslēgas.
• Parasti es aizmirstu to, ko gāju darīt virtuvē, viesistabā vai guļamistabā, kā arī to, ko darīju.
• Es neatceros vienkāršu un nesenu informāciju, piemēram, tāda cilvēka vārdu, kuru tikko satiku, pat ja es ļoti cenšos.
• Nav iespējams atcerēties, kur es esmu un kas ir apkārtējie cilvēki.

Jūs zināt, kāda tā ir diena?

• Es parasti spēju atpazīt cilvēkus, vietas un zināt, kurā dienā tā ir.
• Es ļoti labi neatceros, kura diena ir, un man ir nelielas grūtības saglabāt datumus.
• Es neesmu pārliecināts, kāds mēnesis tas ir, bet es spēju atpazīt pazīstamas vietas, taču esmu mazliet apjukusi jaunajās vietās un varu pazust.
• Precīzi neatceros, kas ir mani ģimenes locekļi, kur es dzīvoju, un neko no savas pagātnes neatceros.
• Viss, ko es zinu, ir mans vārds, bet dažreiz es atceros savu bērnu, mazbērnu vai citu radinieku vārdus

Jūs joprojām spējat pieņemt lēmumus?

• Es pilnībā spēju risināt ikdienas problēmas un labi risinu personiskos un finanšu jautājumus.
• Man ir grūtības saprast dažus abstraktus jēdzienus, piemēram, kāpēc cilvēks var būt skumjš.
• Es jūtos nedaudz nedroša un baidos pieņemt lēmumus, un tāpēc es dodu priekšroku citiem, kas izlemj par mani.
• Es nejūtos spējīgs atrisināt nevienu problēmu, un vienīgais lēmums, ko pieņemu, ir tas, ko gribu ēst.
• Es nespēju pieņemt lēmumus un esmu pilnībā atkarīgs no citu palīdzības.

Jums joprojām ir aktīva dzīve ārpus mājas?

• Jā, es varu strādāt normāli, es iepērkos, esmu iesaistīts sabiedrībā, draudzē un citās sociālajās grupās.
• Jā, bet man ir zināmas grūtības braukt, taču es joprojām jūtos droši un zinu, kā rīkoties ārkārtas vai neplānotās situācijās.
• Jā, bet es nevaru būt viena svarīgās situācijās un man ir nepieciešams kāds, kurš mani pavada sociālajās attiecībās, lai es varētu izskatīties kā “normāls” cilvēks citiem.
• Nē, es neatstāju māju vienu, jo man nav kapacitātes un man vienmēr ir vajadzīga palīdzība.
• Nē, es nevaru atstāt māju vienu un tam esmu pārāk slima.

Kā ir jūsu prasmes mājās?

• Lieliski. Man joprojām ir mājas darbi, man ir hobiji un personīgas intereses.
• Es vairs nejūtos neko darījis mājās, bet, ja viņi uzstāj, es varu mēģināt kaut ko darīt.
• Es pilnībā atteicos no aktivitātēm, kā arī no sarežģītākiem hobijiem un interesēm.
• Viss, ko es zinu, ir dušā iet pats, ģērbties un skatīties televizoru, un es mājās nevaru veikt citus uzdevumus.
• Es pats neko nevaru izdarīt un man ir vajadzīga palīdzība ar visu.

Kā ir jūsu personīgā higiēna?

• Es pilnībā spēju rūpēties par sevi, ģērbties, mazgāties, tusēt un lietot vannas istabu.
• Man sāk būt zināmas grūtības rūpēties par savu personīgo higiēnu.
• Man vajag, lai citi man atgādinātu, ka man jāiet uz vannas istabu, bet es pats varu tikt galā ar savām vajadzībām.
• Man ir vajadzīga palīdzība ģērbjoties un iztīrot sevi, un dažreiz es pīkstu uz drēbēm.
• Es neko nevaru izdarīt viens pats, un man ir nepieciešams kāds cits, kurš rūpējas par manu personīgo higiēnu.

Jūsu uzvedība mainās?

• Man ir normāla sociālā uzvedība, un manā personībā nav izmaiņu.
• Man ir nelielas izmaiņas manā uzvedībā, personībā un emocionālajā kontrolē.
• Mana personība mainās pamazām, agrāk es biju ļoti jauka un tagad esmu sava veida kašķīga.
• Viņi saka, ka esmu daudz mainījies un es vairs neesmu viena un tā pati persona, un mani jau izvaira no maniem vecajiem draugiem, kaimiņiem un tāliem radiniekiem.
• Mana izturēšanās ļoti mainījās, un es kļuvu par grūtu un nepatīkamu cilvēku.

Jūs varat labi sazināties?

• Man nav grūti runāt vai rakstīt.
• Man sāk būt grūti atrast pareizos vārdus, un argumentācijas pabeigšana prasa ilgāku laiku.
• Aizvien grūtāk ir atrast pareizos vārdus, un man ir bijušas grūtības nosaukt objektus, un es ievēroju, ka man ir mazāk vārdu krājuma.
• Ir ļoti grūti komunicēt, man ir grūtības ar vārdiem, lai saprastu, ko viņi saka, un es nezinu, kā lasīt vai rakstīt.
• Es vienkārši nevaru sazināties, es saku gandrīz neko, es nerakstu un īsti nesaprotu, ko viņi man saka.

Kāds ir tavs garastāvoklis?

• Parasti es nemanu nekādas izmaiņas garastāvoklī, interesēs vai motivācijā.
• Dažreiz es jūtos skumjš, nervozs, satraukts vai nomākts, bet bez lielām bažām dzīvē.
• Katru dienu man kļūst skumji, nervozi vai satraukti, un tas notiek arvien biežāk.
• Katru dienu es jūtos skumjš, nervozs, satraukts vai nomākts, un man nav ne intereses, ne motivācijas veikt kādu uzdevumu.
• Skumjas, depresija, trauksme un nervozitāte ir mani ikdienas pavadoņi, un es pilnībā zaudēju interesi par lietām un man vairs nav motivācijas kaut kam.

Jūs varat koncentrēties un pievērst uzmanību?

• Man ir nevainojama uzmanība, laba koncentrēšanās un lieliska mijiedarbība ar visu, kas man apkārt.
• Man sāk sagādāt grūtības pievērst uzmanību kaut kam, un dienas laikā esmu miegains.
• Man ir zināmas grūtības ar uzmanību un neliela koncentrēšanās spēja, tāpēc es varu kādu laiku skatīties kādā vietā vai ar aizvērtām acīm, pat negulējot.
• Lielu dienas daļu pavadu guļot, es nepievēršu neko uzmanību un, runājot, saku lietas, kas ir neloģiskas vai kurām nav nekā kopīga ar sarunas tēmu..
• Es nevaru kaut kam pievērst uzmanību un esmu pilnīgi nemākulīgs.

Kuri jaunieši ir visvairāk pakļauti riskam

Agrīna vai ģimeniska Alcheimera slimība rodas mazāk nekā 10% šīs slimības gadījumu, un tā rodas iedzimtu ģenētisku iemeslu dēļ. Tādējādi vislielākais risks ir tiem, kuriem jau ir tuvs radinieks ar šāda veida demenci, piemēram, vecākiem vai vecvecākiem. 

Cilvēkiem ar iedzimtu Alcheimera slimību bērniem var veikt ģenētisko testu, kas var norādīt, vai pastāv risks saslimt ar šo slimību, piemēram, Apolipoprotein E genotipēšana, bet tas ir dārgs ģenētiskais tests un ir pieejams dažos neiroloģijas centros..

Ko darīt aizdomu gadījumā

Ja ir aizdomas par Alcheimera slimību jauniešiem, ir svarīgi konsultēties ar ģimenes ārstu vai neirologu, lai veiktu klīnisku novērtējumu, fizisko pārbaudi, atmiņas testus un pasūtītu asins analīzes..

Tas notiek tāpēc, ka šī slimība ir ļoti reti sastopama cilvēkiem, kuri nav gados veci cilvēki, un ir daudz ticamāk, ka atmiņas izmaiņas var rasties citu iemeslu dēļ, piemēram:

• Trauksme;
• Depresija;
• Psihiskās slimības, piemēram, bipolāri traucējumi;
• Vitamīnu deficīts, piemēram, B12 vitamīns;
• Infekcijas slimības, piemēram, progresējošs sifiliss vai HIV;
• Endokrinoloģiskas slimības, piemēram, hipotireoze;
• Smadzeņu ievainojums, ko izraisījusi trauma negadījumos vai pēc insulta.

Šīs izmaiņas var pasliktināt atmiņu un izraisīt garīgu apjukumu, ļoti sajaukt ar Alcheimera slimību. Tādējādi ārstēšana būs specifiska un atkarībā no cēloņa, un var būt nepieciešams lietot antidepresantus, antipsihotiskos līdzekļus vai vairogdziedzera hormonus, piemēram,.

Tomēr, ja agrīna Alcheimera slimība tiek apstiprināta, ārstēšanu vadīs neirologs, kurš papildus tādām darbībām kā ergoterapija, fizikālā terapija un fiziski vingrinājumi, kas ir aktivitātes, var norādīt uz tādu medikamentu kā Donepezila, Galantamina vai Rivastigmine lietošanu. īpaši norādīts sākotnējā slimības fāzē, lai stimulētu atmiņu un palīdzētu veikt ikdienas aktivitātes. Uzziniet, kādas ārstēšanas iespējas pastāv Alcheimera slimībai.